tas sniga senāk | patika sniegs | snigt tālāk
 
Saziemota Linda
sniedze
22 Oktobris 2008 @ 09:02
 
un tagad pa nopietnam.

sirdī ir tāds tukšums, ka nezinu, kur likties.

ir vienkārši bezcerība. acu skatiens tukšs, turklāt aizpampušās acīs, kas parazitē uz bālās sejas. ir neglābjami sāpīgi apzināties, ka es vairs nekad nepieskāršos tai dzimumzīmītei uz pirksta, viegli ķiķinot par neordināro vietu. Viņš vairs nekad naktī nečukstēs "Tu esi eņģelis", un es vairs nekad nemurrāšu viņa apskāvienos.

zinu, ka tas viss ir jāpieņem. bet man apnicis, ka visi skandina: "Tu esi stipra. Tu tik daudz ko esi pārdzīvojusi, Tu izturēsi, saulīt, Tu zini, ka viss būs labi".. Bet kas, ja man ir apnicis būt pasaules lāpītājai, tam stiprajam ķēdes posmam, kas vienmēr visus draugus uzstutē uz kājām? Ja es redzu, ka es atkal esmu kādam devusi visu sevi no a līdz z, bet tagad atkal jau esmu iztukšota, turot rokās trauslu zara gabalu, kas mani vēl mazliet tur virs bezdibeņa. Man apnicis būt stiprai.. visam ir savas robežas!
 
6 uzsniga | gribu piesnigt
 
( Post a new comment )
piepildi sapni![info]bateraja on 22. Oktobris 2008 - 11:23
kas gan ir noticis?!
(Atbildēt) (Link)
savanna[info]savanna on 22. Oktobris 2008 - 11:51
Sauļ, tas tik ātri nepāriet.
Reiz, kad sevi visu atdevu kādam, pēc pamešanas mocījos teju gadu. Raudāju, cerēju, domāju, ilgojos.

Vispār,ir daži cilvēki, kas ir tie, kuri spēj ar mums pastrādāt brīnumu lietas - gan debesīs pacelt, gan ellē iedzīt.

Vēl aizvien, ja šo cilvēku sastopu, vai lasu viņa vārdu, skatu darbus, paliek ļoti sērīgi. Tāda kā tukšuma sajūta, lai gan jau pasen esmu labās un mīļuma pilnās attiecībās ar citu.

Tā notiek.
Meklē aizraušanās, kuras Tev liek justies kā sievietei, iekārojamai un interesantai. Tiecies ar draudzenēm. Nelaid garām iespēju iepazīties, jo nevar zināt, ko atnesīs jaunas attiecības.

Bet tām, aizgājušajām, gan nevienas nespēs līdzināties ;) Un tur nav iemesla pārdzīvot - tas jāpieņem.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
Saziemota Linda[info]sniedze on 23. Oktobris 2008 - 08:25
zinu zinu.. nav pirmā mīlestība. nav pirmās sāpes.
un viņš man bija šis Tavs "Tāda kā tukšuma sajūta, lai gan jau pasen esmu labās un mīļuma pilnās attiecībās ar citu." un viņš man bija tas, kas lika aizmirsties no pirmajām sāpēm.

bet nu .. jā, laiks dziedinās. un man ir vienkārši cits ceļš ejams. es ceru, ka labāks
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
aneteens[info]aneteens on 22. Oktobris 2008 - 12:31
Ir tāds teiciens, ka cilvēki mums ir doti tikai uz laiku un nekad nepiederēs pavisam, jo agrāk vai vēlāk kāds mums tos atņems- vai tā būs nāve vai arī citi apstākļi, tāpēc ir sevis dēļ jāspēj palaist šo cilvēku vaļā. Domās jāpasaka paldies par visu labo, ko tas ir devis un jāiet uz priekšu ar atplestām rokām pretim jaunajam, jo Tu nekad nezini, kurp Tevi aizvedīs nākošais upes līkums, tur jau ir tas interesantākais. Un kamēr vien Tu centīsies aizkavēties kādā no līkumiem, tikmēr visas Tev paredzētās krāces un ūdeņi būs aiztecējušas...

*samīļojiens!
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
Saziemota Linda[info]sniedze on 23. Oktobris 2008 - 08:25
paldies .. zelta vārdi. šos rāmītī un pie sienas!
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
porcelāna lellīte[info]neraate on 22. Oktobris 2008 - 16:22
tas pāries, tikai mazliet jāpaciešās
(Atbildēt) (Link)