pajautā! -

Cilvēki nāk & iet, tā vienkārši notiek. & tas ir pavisam normāli, ja katram mainās vērtības, līdz ar to arī apkārtējie. Agrākie draugi & paziņas var vienkārši pazust, jo nav vairs vienojošā. Tā ir atbilde uz tavu jautājumu?

Man agrāk likās, ka - jā, ir labāk paskaidrot cilvēkam, kādēļ ar viņu pārtrauc attiecības. & te nav runa par vīrieša - sievietes attiecībām, bet vienkārši par draudzību, kas sevi izsmēlusi. Tagad, zinot pavisam nesenus notikumus - cilvēka reakciju uz šo paskaidrošanu [raudāšanu visiem, kas vien zina mani & viņu, uz pleca, kāda esmu briesmone] es vairs šo nerekomendēju.

īsti nesapratu - tev nav pieņemams dzīves veids, kādu šis cilvēx izvēlējies?

nu.. tas ir tas, par ko jau minēju. Laikam ejot, cilvēki mainās.
Tiešām nezinu, kā ir pareizāk. Ja esi pārliecināta, ka šis tavs draugs reaģēs adekvāti, vari mēģināt runāt par savām sajūtām :)

imho - ja viņš tev neuzbāžas , tad kādu laiku nekontakteties - mums jau katram ir tiesibas izveleties kur ar ko un kad gribam tikties, nav jau japaskaidro...
ir man arī bijis, kad likās, ka bērnības draudzene laikam jau ir pagātne, be kaut kā mūsu attiecības ir apmetušas kūleni un apstākļi ir mainījušies, ka runājam tagad par visu, par ko agrāk nerunājām.. tā ka viss ir iespējams :)))

Var taču vienkārši pārtraukt kontaktēties - neba jau tas otrs cilvēks ir no betona veidots, gan jau būs sajutis, ka čota ne to.

Bez tam, cilvēki mainās, es vairs nekontaktējos ar daudziem cilvēkiem, ar kuriem kontaktējos, varētu pat teikt sastāvēja mana ikdiena.

Visticamāk, ka izmainījos es un pie tam tik radikāli, ka sāku tapt nepatīkams citiem, bet es neizjūtu šo cilvēku trūkumu, nu vismaz 99% gadījumu.

Ir vērts padomāt arī par to, ka iespējams mainījies/usies esi pats/-i