pajautaa

« previous entry | next entry »
Okt. 28., 2007 | 06:18 pm
music: Kiss-I was made for loving You baby
posted by: primavera in pajautaa

Ja man atmiņa neviļ, tad sākumskolā mēs draudzējāmies ar visiem, arī aprunājām visus. Bet kā ir pareizāk, man ir kāds labs draugs, šķiet, ka viņš dzīve ir mainījis savas vērtības un man bail, bet negribas viņu vairs redzēt, runāt, satikt.. Savu sāpi aprunāju ar citiem, man gan tas šķiet nesmuki.. bet? Vai man to labāk pārrunāt arī ar viņu pašu? A ja vairāku gadu garuma ilgusī draudzība pajūk? Kā labāk?

Tie, kam nav bērnu raksta visgudrākās grāmatas par to audzināšanu, iespējams tāpēc, ka redz šo "problēmu" neitrāli.

# | jā, ir doma! | Add to Memories


Comments {7}

jauna_dzive

from: [info]jauna_dzive
date: Okt. 28., 2007 - 07:54 pm
#

Var taču vienkārši pārtraukt kontaktēties - neba jau tas otrs cilvēks ir no betona veidots, gan jau būs sajutis, ka čota ne to.

Bez tam, cilvēki mainās, es vairs nekontaktējos ar daudziem cilvēkiem, ar kuriem kontaktējos, varētu pat teikt sastāvēja mana ikdiena.

Visticamāk, ka izmainījos es un pie tam tik radikāli, ka sāku tapt nepatīkams citiem, bet es neizjūtu šo cilvēku trūkumu, nu vismaz 99% gadījumu.

Ir vērts padomāt arī par to, ka iespējams mainījies/usies esi pats/-i

Atbildēt