|
[Sep. 5th, 2012|11:07 pm] |
Netipiski nesteidzīgas dienas, kad tiek ieelpoti pēdējie mirkļi āra kafejnīcās, tiek īstenoti pēdējie kārdinājumi kaut uz mirkli parādīt plecus un kājas saulei. Pēdējie bezvēja vakari, kad krāsaina, draudzīga Vecrīga pulsē - mūzika, smiekli, tērpi un smaržas. Mājās ejot, šķiet - dzīve paskrien garām, un baudījumi paliek tur - ārā. |
|
|
Comments: |
| From: | barbala |
Date: | September 5th, 2012 - 11:35 pm |
---|
| | | (Link) |
|
jā. es gan domāju, ka āra kafejnīcas vēl kādu brīdi būs. sēdēsim flīsa apmetņos un ķellēsim konjaku un saule nāks zemā leņķī un viss būs labi arī tad.
Gluži vienkārši, dzīvē 40 gadus jāvirpo no ausmas līdz krēslai, lai pēc tam, iespējams, 10 gadus baudītu dzīvi. :)
Nav plānots tik ilgi dzīvot. :)
kā un kur to var pateikt?
To parasti pasaka ārsti. Protams, ir ļauži, kas dod priekšroku paštulkotiem maiju kalendāriem. :)) | |