Nekad mūžā neesmu mācījusies vai studējusi filozofiju (cik nu vidusskolas laikā pieskāros caur kultūras vēsturi), tad nu vismaz mazliet atgūstu nokavēto.
izlasiju paris simts lpp no vidus pirms paris dienam. gatavojos sesijai. bet vispar gribeju pateikt ka labi uzrakstita gramata, viegli lasas un ir ari saprotami, ta ka karogs rokas un uz prieksu!
šī ir pati briesmīgākā iespējamā [nē, gan jau iespējams vēl kas trakāks] grāmata, ko lasīt, lai atgūtu nokavēto. pat tiem, kas ar to nekad nav saskārušies.
nu, ja gribas pasakas par filz tēmu, tad jālasa grāmata, kas saucas "sofijas..."eeem... pasaule? nu, kaut kas sofijas. šitā ir ok, ja negribas sviestu pa vidu un ja gribas lasīt selektīvi. manuprāt. latvāniski jau nu toč.
šajā grāmatā diemžēl patiešām ir pārāk daudz nepiedodamu kļūdu, ir labākas grāmatas (piem., tādas plāniņas ar latv.autoru kolektīvu, tās ir veltītas katram filos.posmam atsevišķi). no otras puses, varbūt, ja gribas vieglo versiju un citādi nevienai filos.grāmatai nesanāks piesēsties, tad jau, protams, šitā labāk, nekā nekā.