kihelkonna - HSC pašnovērtējums [entries|archive|friends|userinfo]
kihelkonna

[ website | kihelkonna - apdzīvota vieta sāremā salā ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

HSC pašnovērtējums [6. Jun 2012|11:55]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|]

kā izaudzināt normālu, dzīvi mīlošu hsc


turpinājums. iepriekšējās sērijas šeit
http://klab.lv/users/kihelkonna/298549.html
http://klab.lv/users/kihelkonna/298549.html
http://klab.lv/users/kihelkonna/290740.html
http://klab.lv/users/kihelkonna/290134.html

saīsinājumi
hsc - hihgly sensitive child
hsp - highly sensitive person (neatkarīgi no vecuma)
lasu šo grāmatu sakarā ar savu bērnu.

========== 1. pašnovērtējums

1.1. protams, hsc bērnus vajag disciplinēt. bet pilnīgi liekas ir tās skarbās un neatlaidīgās metodes, kas nereti labi palīdz parastiem bērniem. hcs paši grib uzvesties labi un dzīvot pēc noteikumiem. kad viņi kļūdās, viņi to pamatīgi un dziļi izprocesē, lai turpmāk no šādām kļūdām izvairītos. tā ir viņu izdzīvošanas stratēģija - nekļūdīties divreiz. ja viņus pārāk daudz kritizē par kļūdām, viņi var nākt pie secinājuma, ka viņi ir galīgi nepareizi.

1.2. otrs iemesls, kāpēc hsc tik viegli iemanto zemu pašnovērtējumu, ir viņu skarbā paškritika. viņi ir vērotāji un vērtētāji. viņi ir dzimuši kritiķi, kad jākritizē kāda grāmata vai filma. un vislabāk viņi spēj kritizēt paši sevi. nu un tātad hsc nav vajadzīga nekāda kritika; viņi jau paši sevi soda.

1.3. vecāks nevar kontrolēt to, ko hcs nākas par sevi dzirēt vecāka prombūtnē. mūsu sabiedrībā bērnu jūtīgums nav lielā cieņā. it īpaši zēni tiek apsaukāti, ja atļaujas izrādīt savu jūtīgumu pret sāpēm, kritiku, apstākļiem, citu jūtām. pat ja viņus nesaukā par memmesdēliņiem un bim bam pudelītēm, viņi tik un tā jūt, ka pasaule nav gluži taisīta priekš viņiem un ka citi ir tādi
kā normālāki. tāpēc hsc bērniem nepieciešama papildus palīdzība un pozitīvs novērtējums.

1.4. vēlāk to visu labot būs grūtāk. autore strādā par psihoterapeiti un gandrīz visi viņas klienti ir hsp, kurus bērnībā ignorēja. kā rezultātā viņi jutās nesvarīgi un pilnīgi nepareizi. pieauguši būdami viņi turpināja just dziļu kaunu par sevi, katru dienu just par sevi tādas mokošas sāpes, kas sliktākas par fiziskām sāpēm. tas arī traucēja viņiem atrast draugus un izpaust savus talantus. mainīt to visu pieaugušajam ir lēni un dārgi. labāk visu darīt pareizāk jau no sākuma.


=== četri pašnovērtējuma avoti

1. (svarīgākais) sajūta, ka tevi mīl, lai kāds tu esi. par to, ka esi.

2. sociālais pašnovērtējums. sajūta, ka tu spēj iemantot draugus, cieņu, vadīt grupu. tas sākas ģimenē un pēc praktizēšanas iet tālāk uz jaunām situācijām.

3. fiziskais - pārliecība par savu izskatu un fiziskām spējām, koordināciju, uzticēšanos savam ķermenim, spēju iemācīties visādas spēles utt.

4. intelektuālais. pārliecība par savu spēju mācīties situācijās un ka esmu tikpat labs kā citi vismaz dažās jomās.

ir cilvēki, kas visās šajās jomās ir pārāk labās domās par sevi un uzskata, ka viņi var visu un bez sagatavošanās. bet tie nekad nav hsc. hsc drīzāk ir nosliece uz depresīvo reālismu - viņi novērtē ko viņi var un ko citi par viņiem domā un tad depresējas. reālisms pieder pie viņu izdzīvošanas stratēģijas - mēģināt vienreiz un nekļūdīties. nu un tātad nevajag hsc apveltīt ar nereāliem un grandioziem novērtējumiem. pozitīvs reālisms būs labāks.


==== kā veicināt pašnovērtējumu

1. paskaties pats uz sevi. ja tu jūties slikti pats par sevi, hsc to kopēs. un vecākam jājūt lepnums, nevis kauns par hsc īpašībām, citādi hsc to kopēs. jo viņš ievēro visu.

2. par jūtīguma izpausmēm runāt atzinīgi. "tu piekusi zvērudārzā, jo ievēroji visu". bet bez pārspīlējumiem.

3. kopīgi pavadīts laiks

4. cieņa pret bērna sajūtām, vajadzībām, lēmumiem. pat tad, ja nākas atteikt. "ir forši, ka tu gribi cept cepumus - bet ir desmit vakarā, man jāceļas sešos, (seku skaidrojums)....".

5. palīdzēt saprast attiecības ar tiem, kas nav hsp. ka viņi runā skaļi, nedzird nianses, ka viņiem jāsaka "tagad ir mana kārta; ļauj man darīt tā, kā es gribu". un palīdzēt bērnam nekļūt par upuri, ja viņu patiešām nedzird.

6. šo autore ļoti uzsver. ja bērns pasaka kādu savu vājo pusi, tu toties atgādini kādu stipro. "jā, sports nav tava stiprā puse, toties tu zīmē labāk par visiem savā klasē". to viņa pamato ar kaut kādiem smadzeņu darbības likumiem. lai vienā smadzeņu kambarī nekrājas tikai negtīvais.


upd.
šis bija viens no 4.
self-esteem, shame reduction, wise discipline, knowing how to discuss sensitivity
Linkir doma

Comments:
[User Picture]
From:[info]puuce
Date:6. Jūnijs 2012 - 16:10
(Link)
Jā, un šajā sakarā - varbūt Tev būs idejas, ko iesākt - Fija atkal sāk bērnu dārzu, šoreiz franču valodā.. Un atkal raud, līdz ko ir laiks doties ārā pa durvīm. Kā Tev liekas - mums atlikt visu šo pasākumu līzd 3 gadiem vai 4? Jo nu jau viņai ir visai skaidrs, ka pret to visu ir jācīnās saknē.
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:6. Jūnijs 2012 - 16:22
(Link)
man savulaik bija tāds risinājums - auklīte, kas nāca uz māju. es turpat pie datora strādāju, bērns ar aukli tusēja. tas bija izcili, jo aukle visu laiku bija spiesta runāties un nodarboties, lai bērns nenāktu man traucēt. tā mm superātrā valodas attīstība ir pateicoties šim. bet tas bija no mm viena līdz 2 gadu vecumam. varbūt var dabūt kādu lēto Austrumeiropas auklīti.

parastie ieteikumi, kā iedabūt bērnu dārziņā - lai bērnu uz dārziņu ved tēvs. lai bērns uz dārziņu pats izvēlas vissmalkāko kleitu. vecākiem pašiem pārstāt iekšēji raudāt par šo. neiestiept garumā atvadīšanos. neaizlavīties pa kluso. izstāstīt savu dienas kārtību. varbūt sanāk.

es divgadnieku dārziņā vedu taisni uz brokastlaika sākumu, tad viņai bija pienākuma apziņa iesaistīties un bija vieglāk.

bet tā - mazmurkšķim patika iet dārziņā no 3 līdz 3.5 gadu vecumam, un tad, kad tur bija par viņu lielāki bērni, bet tad atkal kļuva garlaicīgi.

[User Picture]
From:[info]puuce
Date:6. Jūnijs 2012 - 16:46
(Link)
Ak nē, mums nevajag nekādu aukli, mums ir mīļā vecmāmiņa un mīļajam bērniņam vispār uz bd jāiet tikai pusi dienas, lai socializētos (jo apkārt visi no pusgada vecuma iet uz bd un ir pārāk pārguruši, lai spēlētos).
Tēvs nejaudā bērnu aizdabūt uz b/d, jo viņa raud par to, ka mēs ar manu mammu paliekam mājās (nu, ka viss tusiņš pagalam). Es jau neiebilstu pret vēl viena gada izlaišanu, taču mani sāk mākt šaubas par to, ka viņai tad gribēsies uz bd:)
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:6. Jūnijs 2012 - 17:48
(Link)
nu tad jau elementāri - nekāds dārziņš nav vajadzīgs. mans tēvs uzskatīja, ka bērnam jāpaliek mājās līdz 4 gadiem. un esmu lasījusi kaut ko pētījumam līdzīgu, ka mierīgi var iztikt bez tās brutālās socializēšanās ar vienaudžiem. labāk socializēties ar mīlošiem ģimenes locekļiem, ja tādi ir. ir pat vecāki, kas mājskolo bērnu līdz augstskolai, jo uzskata, ka līdz tam bērns mierīgi var iztikt bez tās dzīvnieku pasaules, kas ir starp vienaudžiem.
[User Picture]
From:[info]arc
Date:7. Jūnijs 2012 - 19:46
(Link)
es esmu gājis bērnudārzā tieši vienu nedēļu savas dzīves. es tik biju nekomunikabls (līdz agresivitātei), ka mana māmiņa (un pieļauju, ka arī bērnudārza staffs) vairāk neizturēja.

tad nu mani atstāja vienu mājās ar grāmatām (sāku lasīt no 4 gadu vecuma), kas man ļoti labi patika. un komunicēties vajadzības robežās es esmu iemācījies, kaut arī kontaktu uzsākšana ar jaunām personām man vēl aizvien ir psiholoģiski darbietilpīga un nogurdinoša. bet nez vai es būtu kļuvis komunikablāks, ja mani būtu mocījuši pa b/d. tāpat jau visi skolas gadi līdz vidusskolai man bija gana traumatiski.
[User Picture]
From:[info]arc
Date:7. Jūnijs 2012 - 20:24
(Link)
ūūūūū, liels paldies par šo grāmatu apskatu un saitēm: piefiksēju, ka diezgan viennozīmīgi iekrītu HSP kategorijā: pēc testa pieaugušajiem sanāca 17 stipri izteiktas un kopā kādas 24 stipri vai viduvēji izteiktas fīčas (no 28).

un, cik nu atceros sevi bērnībā (atsevišķas lietas vienkārši neatceros), tad bērnībā man vairāk vai mazāk droši sanāca 17.

tad nu es arī nedaudz labāk sapratu neseno konfliktu meilinlistē, kurā mēs abi participējam: es vēl aizvien pārāk jūtīgi uztveru lietas, ko daži citi nevērīgi "izbuldozerē", pat nepiedomājot, ka citas personas vaētu būt jūtīgākas (labi, es arī nepiedomāju, ka man ir tieksme būt jūtīgākam kā citiem, tādēl vajag pa reizei uzlikt filtru komunikācijai).

mūžu dzīvo, mūžu mācies.

p.s. Viņai tur weblapā daudz visādas literatūras. ko tieši tu ieteiktu palasīšanas iesākšanai pieaugušam cilvēkam? par HSC man laikam nav īstais laiks vēl lasīt;-)
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:8. Jūnijs 2012 - 08:21
(Link)
es sāktu ar "highly sensitive person", kas ir galvenais bestsellers, bet tā kā tur daudz kas atkārtosies no hsc, tad droši vien pārietu uz "highly sensitive person in love", kas varētu akurāt būt par slazdiem, kuros mums ir nosliece iekrist. tās abas ir par velti lasāmas caur http://tknerr.de/ebooksearchr/home.html

jā, tas daudz ko izskaidro. bet tik un tā man nav saprotami, kā var buldozerēties pa tik sensitīvu tematu. un man vispār likās, ka JČ arī varētu būt HSP, tikai pārāk veiksmīgi nomaskējies par par kaut kādu mačo. ka tu esi HSP, man likās tikai daļēji, un varbūt arī tu nedomāji, ka esmu HSP - tā abi maskējamies.

http://klab.lv/users/kihelkonna/206220.html :D