Ak nē, mums nevajag nekādu aukli, mums ir mīļā vecmāmiņa un mīļajam bērniņam vispār uz bd jāiet tikai pusi dienas, lai socializētos (jo apkārt visi no pusgada vecuma iet uz bd un ir pārāk pārguruši, lai spēlētos).
Tēvs nejaudā bērnu aizdabūt uz b/d, jo viņa raud par to, ka mēs ar manu mammu paliekam mājās (nu, ka viss tusiņš pagalam). Es jau neiebilstu pret vēl viena gada izlaišanu, taču mani sāk mākt šaubas par to, ka viņai tad gribēsies uz bd:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tad jau elementāri - nekāds dārziņš nav vajadzīgs. mans tēvs uzskatīja, ka bērnam jāpaliek mājās līdz 4 gadiem. un esmu lasījusi kaut ko pētījumam līdzīgu, ka mierīgi var iztikt bez tās brutālās socializēšanās ar vienaudžiem. labāk socializēties ar mīlošiem ģimenes locekļiem, ja tādi ir. ir pat vecāki, kas mājskolo bērnu līdz augstskolai, jo uzskata, ka līdz tam bērns mierīgi var iztikt bez tās dzīvnieku pasaules, kas ir starp vienaudžiem.

(Reply to this) (Parent)

es esmu gājis bērnudārzā tieši vienu nedēļu savas dzīves. es tik biju nekomunikabls (līdz agresivitātei), ka mana māmiņa (un pieļauju, ka arī bērnudārza staffs) vairāk neizturēja.

tad nu mani atstāja vienu mājās ar grāmatām (sāku lasīt no 4 gadu vecuma), kas man ļoti labi patika. un komunicēties vajadzības robežās es esmu iemācījies, kaut arī kontaktu uzsākšana ar jaunām personām man vēl aizvien ir psiholoģiski darbietilpīga un nogurdinoša. bet nez vai es būtu kļuvis komunikablāks, ja mani būtu mocījuši pa b/d. tāpat jau visi skolas gadi līdz vidusskolai man bija gana traumatiski.

(Reply to this) (Parent)