par zobārstiem
nudien nesaprotu, kāpēc cilvēkiem nepatīk zobārsti. vai kāpēc no viņiem bail. droši vien, nevaru spriest par to, kā ir, ja tiešām ir kādas nopietnas problēmas. līdz šim cītīgi eju pie zobārsta reizi gadā un mani parasti pasūta. līdz nākamajam gadam. un neko tā i neizdara. vismaz neko briesmīgu. pēdējos gadus gāju pie pazīstamas zobārstes uz mājām, kur viņa man pie galda lampiņas veica kārtējo pārbaudi ar mājās atrodamiem instrumentiem. tā kā nekad nekas netika atklāts, šoreiz nolēmu aiziet pie citas. tomēr aizdomīgi, turklāt mājas dakterei tā ap 70, varbūt acis vairs nerāda pietiekami labi.
tā nu šorīt devos pie savas jaunās zobu fejas, it kā baigi labā, ar rentgenu pārbaudot zobus no iekšpuses. galu galā mani atkal pasūtīja, teica, lai pienākot pēc gada. toties pārmaiņas pēc dabūju paskatīties uz zobu rentgenbildītēm. pieprasīju, lai nosūta uz e-pastu, no kā, protams, zobārste atteicās.
ja tā padomā, man pie zobārsta iet patīk. nu tāda svētku sajūta nedaudz. tomēr - vienreiz gadā taču tikai. un pie higiēnista vēl labāk patīk - guli un priecājies, kā tev kāds tīra zobus :)
tā jau arī nav, ka nekad mūžā nekas nebūtu ticis labots. urba vienreiz un plombēja, pirms daudziem gadiem, kad vēl piena zobi bija. bet arī no tās reizes nav nekādu nepatīkamu atmiņu.
tagad esmu pilnīgi pārliecināta - lai zobi nebojātos, jāēd daudz saldumu. katru dienu kā pamatēdiens. pārbaudīta metode.
un bailes no zobārstiem kā no sugas laikam nekad nesapratīšu (cerams). tad jau daudz nepatīkamāki ir citi dakteri, kas arī tevī ievieto spogulīšus.