|
[May. 12th, 2009|02:13 am] |
Tad pie mums atbrauca jūsu prezidents. Ne lietuvietis, ne igaunis nebrauca, bet jūsējais atbrauca. Visai pasaulei apliecināja, ka pie mums viss esot kārtībā. Es tiešām nesaprotu, kāpēc. Es saprotu, ka jūsu prezidentam šeit labi patiktu, - te, pie mums, medicīnā pateicības jādod pilnīgi par visu. Par operācijām, slimības lapu, ārsta apskati, katru infekciju, katru padotu "pīli". Bet, ja viņš ir brīvas, demokrātiskas zemes prezidents, viņš taču tā nevar... Vai viņš vienkārši ir muļķis un neko nezina, kas pie mums notiek, vai arī viņam ir muļķi vai uzpirkti padomdevēji, vai arī patiesībā viņam vienalga, kas notiek ar turkmēņiem — lai viņi vienmēr paliek tāpat apspiesti un bez kādas brīvības, ka tikai būtu gāze. Es ceru, ka nekad tā jums netiks, — ja jau jūsu prezidents neciena citu cilvēku brīvību, kas var būt labi jums pašiem?
Tas bija šausmīgi — lasīt avīzes, skatīties televīziju un saprast, kā viņu te pie mums muļķo un cik viņš bija priecīgs, ka viņu muļķo. Rādīja visus Nijazova marmorus un zeltījumus, stāstīja, ka nu jau ir demokrātija un brīvība, — un jūsējais izlikās, ka notic, un tā arī visai pasaulei apliecināja, ka patiesībā pie mums viss esot kārtībā. Interesanti, kā viņš attaisnojās tur pie jums, mājās? Kāds viņam to vismaz paprasīja?
Jā, turkmēņiem iet slikti, viņi dzīvo nebrīvībā, bet te ir Āzija, te cilvēki nekad neko citu nav redzējuši, viņi ir tumsonīgi un neizglītoti, viņi dzīvo uz sava paklāja un pie sava kamieļa. Bet jūs - eiropieši? Zini, man tavā vietā būtu kauns par savu valsti, kas varbūt pati domā, ka ir brīva, bet neciena un nerūpējas par citu cilvēku brīvību. Jūs tur visi esat tādi liekuļi? Zini, kā tādiem sanāk? Daudz, daudz zīļu rokā, pilnas netīras saujas zīļu. Bet mednis tā arī paliek kokā. Un pēc kāda laika nav arī zīļu. Nekā nav - tāpat kā mums. Un paši vien vainīgi. Citāts no «Brīvības grāmatas», 248.-249. lpp., kādas turkmēnietes pēdējā vēstule Lapsam. Likās ilustrējoša, dēļ kā arī nolēmu padalīties. |
|
|