Un vēl daži apsvērumi par to, kas lietu var ietekmēt nākotnē. Pirmkārt, nav nekādas pārliecības, ka procesu spēs normāli virzīt uz priekšu arī kāds cits tiesnesis. Neviens rakstot kriminālprocesa likumu neparedzēja to kā standarta gadījumu, kad procesā ir 20 apsūdzētie. Tas nozīmē arī 20 aizstāvjus, un šoreiz arī 3 prokurorus. Iespējams, ka šī nemaz nav visapjomīgākā prāva valsts tiesu vēsturē, bet lietā, kur ir tik principiāla pretstāvēšana apsūdzībai un aizstāvībai, katrs sīkums izvēršas par pamatīgu balagānu.

Uz šo brīdi aizstāvība ir ieguvusi zināmu izrāvienu. Tas, protams, ir tikai īslaicīgi un kopumā var nedot īstas priekšrocības tiesas izšķiršanā, bet prokurora spītība ar arhīva lietas materiāliem ir izrādījusies vēl nepareizāka taktika. LTV gan centās prokurora interviju (kura tika ņemta pirms tiesas paziņojuma par noraidīšanos) sagraizīt tā, ka viņa radikālākie apgalvojumi izņemti ārā, tik un tā PR frontē šī izskatās pēc prokurora neveiksmes. Prokurors noteikti nebija paredzējis to, ka tiesnesis vienkārši izmantos šo iespēju atteikties no lietas, neraugoties uz to, ka juridiski visticamāk, lietu varēja arī turpināt bez lielām sekām. Un vēl - interesanti klausīties, kā cilvēks, iespējams, savus pilnīgi personīgus motīvus aiztāj ar juridisku žargonu (tas par tiesnesi un viņas motivāciju noraidīt tiesas priekšsēdētāju - sevi)

Viena netaisnība pret lietas apsūdzētajiem redzama jau šobrīd - pēc procesa beigām neviens no viņiem nedabūs vismaz bakalaura grādu krimināltiesībās. Pēc iegūtajām zināšanām un ieguldītā laika šis process katram tā dalībniekam dos krietni vairāk, nekā universitātes sola deldēšana.