Maza ikdienas laime - pamest darbu, iekāpt mikriņā, izkāpt pie Betas, vakara saule, stadionā pie mūsu mājas pa gabalu redzama vīra zilā kurtka, mūsu un vēl divi bērniņi draudzīgi satupuši grants čupā, abu pārējo bērnu mamma ir mana vecā Purčika pastaigu biedrene, kaimiņu puišelis uzaicina manējo ciemos, mēs ar viņa māti piekrītam, un, kamēr bērni skatās Skubī Dū un ēd kukurūzas pārslas, mēs dzeram brendiju viņas virtuvē. Uz grīdas izlīdušas sliekas, viņas vīrs ir makšķernieks, viņa tās lasa, met ārā pa logu un draud, ka izbaros putniem visu bundžu. Viņa ir tik jauka un man ļoti patīk šī ģimene. Mans vīrs arī ir tāds. Es gribēju tādu mainstream ģimeni. Kāpēc gan man tagad nav miera?