arvien retāk mēdzu pacelt, ja zvana no nepazīstama nummura. it kā jau nav nekādu iemeslu baidīties. vienkārši slinkums iespringt uz pārsteigumiem. vislabāk ir tad, ja visu dienu vispār neviens nezvana, kas mēdz atgadīties arvien biežāk. laikam visi palēnām sāk nojaust lietas apstākļus. kā alternatīvu socializācijas formu nosūtīju šodien pāris vēstules. man liekas, ka tas varētu būt patīkami: vērt vaļā aploksni, sagaidot kārtējos "priecīgus z.sv. un l.j.g.", bet tur vēstule un par svētkiem ne vārda.