Cilvēks, kam toreiz bija jāpamet Maskava,jo citādi nevarēja, cilvēks, kas aizvedu ļoti lielu daļu manas sirds sev līdzi, ja ne visu, šovakar bija Parīzē, tajā pašā restorānā, kurā es.
Es domāju, ka es esmu viņu aizmirsusi, pēc visiem šiem gadiem un uzdzīves, un bez jebkāda kontakta.
Es varu apzvērēt, ka viņš izvilka manu sirdi no savas kabatas, paņēma to savās plaukstās un neapzināti vai varbūt apzināti lika tai just sevi.
Laiks uz mirkli sastinga.