kad es vakar izkaapu no mashiinas peec garaa celja, kura laikaa bija nevis kaut kaada redzamiiba, bet gan neredzamiiba, un mashiinas vilkaas kolonnaa milziigu gabalu un vispaar... nu jaa, tad man likaas, ka viss ziemassveetku noskanjojums ir neglaabjami zudis un aizstaats ar milziigu nogurumu un iignumu. bet nekaa - mazliet atpuutas, mazliet romantikas, mazliet lieliska seska, ljoti daudz saldumu un viss ir atkal kaartiibaa. pat vairaak - no tiem saldumiem man tagad ir pumpas.