Ir kaut kā šodien
tā, kad saņēmu ārsta zīmi todien.
Strādā un kustas, tātad zajebis,
bet pēc nedēļas sāpes, rentgens un ģipsis.
Un jau zināju, ka nav kur mukt,
sēdēju, iedzēru un ļāvu prasībām sarukt.
Iedzersim, pieskarsimies, neprasīsim vārdus,
pamodīsimies un pie spoguļa metīsim lāstus.
Pār sevi,
jo par lētu devi.