Vakar, savā brīvdienā, biju pie jūras aizbraukusi - kkā sanāk rudenī & ziemā jūrmalā būt biežāk kā vasarā. Lai nu kā, ilga man tas prieks tikai kādu pusstundu, jo zvanīja darba kolēģe, prasīja vai nevarot izpalīdzēt - aizvietot viņu pēdējās darba stundās. Piekritu un vispār nenožēloju ka tā, bija mierīgs un jauks vakars.
Mājās atnākot gan šuasmīgi nāca miegs, nemocīju sevi un gāju arī - deviņos biju gultā - vispār kkas nebijis.