es dievinu komfortu, mierīgu, harmonisku dzīvi, rutīnu, rīta/vakara rituālus, tējas sūkšanu, ritmiski šūpojoties šūpuļkrēslā, vilnas sedziņu pār ceļiem, bet kad pienāk konfrontācijas laiks, kad sūdi krīt ventilatorā, kad tā stunda ir situsi, es to izmantošu, lai maksimāli iznīcinātu visu iepriekšcelto, visu klusībā loloto, es to noskalošu podā sekunžu laikā - nedomājot un bridīšu pār dubļainiem laukiem, slapjam sniegam sitoties sejā.