Ja citi pārvēršas par cūkām, tad mums taču nav jāuzvedas cūciski.
Katrs nemitīgi tiecas mani audzināt. Un katrs zina visu labāk par mani. Un, klausoties šajās gatavajās receptēs, varētu domāt, ka laimes jau visur papilnam. Bet tā nemaz nav. Cilvēki prot lieliski izplānot visu - citiem.
Cilvēki nepārvēršas. Kaut arī simtiem reižu zvēr sākt citu dzīvi. Gadās, ka pie zemes notriekts, to arī cenšas darīt. Bet, tiklīdz spēj pār lūpām pārspļaut, viss aizmirsts.
Hominis est errare, insipientis preseverare. /Cilvēkam raksturīgi ir kļūdīties, bet muļķim - palikt pie sava./