Vakar beidzot bija baigi pacilāts garīgais, autobusā viens mags uzbruka un beigās pats norāvās! He, man bija tikai 10 min, tāpēc nenoliku pilnībā, drusku vēl pretojās, bet pārsvaru es ieguvu milzīgu!
1)Sen nebiju aci pret aci cīnījies;
2)Viņš teorētiski bija daudz gudrāks, n-tos kursus izgājis!
Viņa kļūda- gadu starpības rēķināšana un pārlieka pašpārliecinātība!

Šodiena gan nebija tik skaista, sīkas problēmas kā lietus krīt, lai gan tā ir vienmēr, bet kad aizrāvies ar kaut ko, tad nepievēršu uzmanību.


Saucu es šīs Zemes tēvu,
Neredzu pat viņa ēnu,
Aizmirsis viņš ir šo zemi,
Laikam piedzēries ar šņabi!

Mosties, kāmēr vari mosties,
Celies, kāmēr vari celties,
Kad nāks Zvērs,
Tev nāksies lūgties,
Un no pasaules šīs šķirties!


Eh, miegs sāka nākt, šonakt laikam labi gulēšu... bet viens... :(