sensenos laikos es izdomāju, ka pati varu priekš sevis taisīt košļenes.
iebridu kviešu laukā, saplūcu vārpas, norāvu akotus un piebēru pilnu muti un košļāju un tik košļāju un tik piebēru. pēc ilgāka laika mutē izveidojās košļenes masa. brīnumainā kārtā no viņas varēja uzpūst pat burbulīšus, nu tos, kas nedaudz izpūšās un skaļī paukšķot plīst.
kādas divas reizes no daudzajām man nesanāca. man likās, ka neīstās vārpas tās bija.