sapnis par Evu un Mārīti
16.06.10.

Sapnis par Evu un Mārīti.

Sapnī atrados Saldus tehnikumā.Pēkšņi mani nāca sveikt Eva ar Mārīti 71 gada ''jubilejā''. Attieksme bija visai formāla un auksta.Eva man dāvināja sīknaudu, vienas un piecu santīmu monētas savērtas diedziņā.Mārītes dāvana arī bija visai nevērtīga un tikai formāla.
Tālāk es automašīnā braucu pa ceļu augšup kādā kalnā.Tas bija Evas un Mārītes ceļš.Ārā bija ziema un ceļš bija piesnidzis.Jo tālāk es braucu,jo dziļāks bija sniegs.Redzēju,ka pirms manis kādu gabalu ir braucis vēl kāds auto,taču tad arī šī auto pēdas izbeidzās.Tad arī es nolēmu vairs tālāk pa šo ceļu nedoties,bet apgriezos,lai brauktu atpakaļ.Kad griezos apkārt,gandrīz ielidoju aizā,bet tomēr paliku uz ceļa.
Sapņa beigas.

Skaidrojums.

1.Iespējams,ka 71 gada vecumā vēl būšu šajā saulē.
2.Sīknauda diedziņā liecina par to,kādu ''vērtību'' dod šīs sievietes manai kalpošanai.
3.Ceļš ir šo abu sieviešu garīgais ceļš.
4.Sniegs uz ceļa nozīmē grūtības un pretestība,ar kurām šīs sievietes sastapās savā dzīves ceļā.
5.Pēdas uz ceļa ir Jēzus pēdas,kamēr šīs sievietes vadīja savas gaitas ar Jēzu.Diemžēl kādā vietā Jēzus pēdas viņu dzīves ceļā izbeidzās.Šīs sievietes nevada vairs savu dzīvi ar Jēzu.No tā brīža arī man nav vairs nekāda turpinājuma viņu dzīves ceļā.