es šodien atkal modinatāju sadzirdēju tad, kad viņš bija zvanījis jau 20min man tieši pie galvas.
nesaprotu kā es varu nedzirdēt, bet nu..
pirmais mans šīrīta teikums paskatoties pa logu- ''sasodīts, kāpēc tur atkal ir zāle, nevis sniegs?''
jā.sniega pazušana, laikam, pazudina arī prieciņu par visu apkārtējo.
vēl vakar vakārā es laimīga gāju pa centru putenī, speciāli neliku kapuci, jo man patīk putenis(pēc tam gan matus varēja izgriezt, bet tas nav svarīgi), klausijos ideālāko dziesmu pasaulē un ļoti smaidīju.bija tik labi.
vairs nav, bet lai paliek..
ehh, skolā šodien arī bija garlaicīgi ļoti.
kaut gan īsti nē, man skolotāja paziņoja, ka pēc 10 gadiem man smadzenes atrofēsies un pagiezīsies otrādāk, jo es visu laiku klausos mūku austiņās.
bet man pajāt, lai jau atrofējas, jo ja viņas būs atrofējušās, tad es nesapratīšu, ko dara luksafors un paskriešu zem mašīnas un tāoat ātri nomiršu.
sou, es nebeigšu klausīties mūziku austiņās.
rīt man, laikam, jāiet uz vārdaduienu, bet kut kā negribās..
mammai ir brīvbiļetes uz kino, labāk jāsarunā ar kādu un jāaiziet tur.

ehh..man gribās paskatīties skaistas bildes, tādas kā manā iztēlē šobrīd, bet es zinu, ka tieši tādas neatradīšu un tad dusmošos, ka neviens nejēdz nobildēt smukas bildes, tāpēc neskatīšos labāk.

ak jā, un vēl, šodien tramvaja pieturā bija tāda ļoti resns, nē, tā izklausās rupji, labāk liels čalis.nenosakāma vecuma, bet ne īpaši vecs.pīpēja parlamentu(man patīk parlamenta dūmi un tie bija vienīgais, kas mani attureja nepārvietoties uz otru pieturas galu) un klausijās tucinātōrus, tā diezgan skaļi, viss jau būtu labi, bet viņm austiņas bija nevis ausis, bet aizliktas aiz ausīm, tieši tā, kā daži mēdz likt cigaretes, otas vai zīmuļus, un pie visa tā vēl, viņam nebija matu.tātad vienīgais jaukais viņā un pat ne viņā, bija palaments.jā.

bet es gandrīz neesmu pīpējusi cigaretes kopš skolas sākuma, tikai pus otru un tas bija kaut kad oktobra sākumā tikai, bet vairs es nē, nu līdz vasarai, vismaz.

man gribas lasīt.un grāmatu, nevis kaut ko.