Redz, Rīgas laikā izlasīju personīgu stāstu par filmām. To ietekmi. Tādi stāsti tur rakstīti vairākkārt. Un man atliek tikai brīnīties kādas gan brīnišķīgas filmas cilvēkiem ir nākušas pretī. Kā tie cilvēki ir spējuši saredzēt labo aktierspēli un saņemt no filmās tos pārdzīvojumus, kas vēlāk viņiem ir palīdzējis uzrakstīt skaistas atmiņas. Brīnos it sevišķi tāpēc, ka manas bērnības filmas ir vienkārši briesmīgas! Es skatījos briesmīgas filmas pa vairākām reizēm, es smējos par briesmīgiem jokiem, neredzēju briesmīgo aktierspēli. Skumji. Varbūt es būtu inteliģentāks, ja man būtu jāskatās Antonioni, nevis Godzilla.