šodien fiziski sajutu tavus matus starp saviem pirkstiem. jau sen domāju un mēģinu iedomāties tavus matus. smaržu. vijīgumu. krāsu. sirmumu. siltumu. matu pieskāriena glāstu, kad pieglaužam galvas viens otram.
šodien es uz mirkli to sajutu. man bail iet gulēt un pazaudēt šo mazo mirkli. man ir bail pazaudēt mirklī tevi/sevi.tas man tik daudz nozīmē..
man vienalga viss kas apkārt. citu domas. citu nicinājums. citu iedomas un skaļie tukšie vārdi un izlikšanās. man vienalga, ka es izskatos pēc muļķes. ma vienalga, ka man sāp. man vienalga visas pasaules sāpes un miers.
man pieder kas tiešām svarīgs. šis mazais mirklis, kad es sajutu to, ko domāju nekad vairs nesajust. es varētu stundām aprakstīt šī mirkļa šķiedrainumu, temperatūru maiņu, krāsu apļus un strīpas, sirds ritmu un sviedru lāšu ritēšanu un stāšanos, kāju mazo pirkstiņu saraušanos satraukumā, kā es uztraukumā sakodu mēles pīrsingu un savainoju zobu. kā es spēlējos ar matu jūru. viļņainu matu jūru un virs mums suns funs spēlējā ārā no sevis vēju. un tā mūzika. un..
citiem tas neizteiks neko. citiem neizteiks nekas neko. citi uztvers tikai savas emocijas. piesātinās visu ar savām krāsām un visiem dipadu dapadu.
es varētu laimē trīcēt par savu lielo ieguvumu. bail par mājas pamatiem. ierokos spilvenos. pleci ir tik silti