Bet atpakaļceļā man aiz muguras sarunājās divi celtnieki, vienam būvuzņēmējs nemaksā algu, šie ar puišiem pieteikuši ultimātu - līdz 15. datumam jāsamaksā, citādi... A kas, citādi? Būs kā deviņdesmitajos. Toreiz jau nu gan tā neviens neuzdrošinājās darīt, zināja, ar ko tas var beigties. A otram viens paziņa četrus mēnešus nostrādāja objektā, prasa - būtu tā kā alga jāmaksā, priekšnieks saka - nebūs algas, ja gribi, vari sūdzēties. Pirmais saka, es jau nu viņu vietā būtu tai mājai pielaidis uguni, a kas? Lai deg nost! Nē, uguni nevar laist klāt. Tad šis tikai saņems apdrošināšanu un sēdēs kā siltā vannā. Jā, par savām tiesībām vajag karot! A ko, es esmu izdarījis darbu, lai maksā! Klau, a ko ta šie tā - četrus mēnešus bez algas strādāja? Nē, nu, piektdienās izdalīja pa ceinerim, tā teikt, dļa podģeržaņija štanov. Pārējo teica - kad nodosim objektu.