plenērs kas plenērs, arī Romā ir plenērs.
Atļaušos atgādināt par rissoto receptūru un apvaicāties, kā beidzās sarežģītais gadījums ar kuskusu?

(Reply to this) (Thread)

ānutaskuskussnemaznavsācieslaibūtukautkābeidzies :)
ar īsiem viss ir elementāri, tikai izjūta nepieciešama.
kāds risoto ta bij padomā?

(bildēs ir romas krievi pie piramide stacijas. viņi tur vienmēr uz darba dienas beigām savācas un apkurkš savu sūdīgo likteni)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labi, tas, kas man ir neatminēta mīkla R. jautājumos, ir tas, aiz kam tas ir tik labi uzņēmis sevī viegli un patīkamu skābenu vīngaršu, pareizā siera pievienošanas pareizais brīdis un tas fenhnelis, kad un kā to tur ieintruducēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vīngaršu sevī uzņem fenhelis u.c. dārzeņi (sīpoli, par piemēru, pākšu pupiņas brīnišķīgi uzņem vīnu), kad tos iesākumā pasīki sakapātus risoto katlā eļļā apcep un aromatizē ar kādu glāzi vīna. kad šie nieki viegli apcepušies tiem pieber rīsus.
kad tie, savukārt kļuvuši caurspīdīgi, sāk smelt pamazām klāt buljonu, kas līdz šim paralēlā katliņā no dārzeņiem vārīts.

buljonam - ūdeni viegli apsāla, un tajā vāra kādu buntīti pētersīļu, kādus burkānus. sīpolus citreiz var necept risoto katlā bet veselu novārīt buljonā. citreiz sīpolus vispār var likt mierā, bet pašā sākumā ar kādiem ķiplokiem aromatizēt eļļu, iekš kā nonāks citi dārzeņi un rīsi. smalki ļaudis apbrūninātos ķiplokus tad ņem laukā, bet es parasti atstāju. man garšo. nu te tā izjūta, ja. burkānu no buljona pēc tam sagriež sīkos kubiņos un iemaisa rīsos. pārējo parasti izmet.

tad smeļ pamazām un smeļ, apmaisa visu un vēro, kāda veidojas konsistence. rīsi vienā brīdī sāk nākt al dente un apkārtējo šķidrumu pārvērš no klāra buljona tādā krēmīgākā substancē. tad noķer mirkli pirms gribētās konsistences iegūšanas, izslēdz uguni, uzliek vāku katlam un atstāj uz kādām pāris minūtēm atpūsties. pareizā konsistence ir tāda, ka rīsi nav sausi, bet gan ar dāsnu buljona saistvielu. taču, ja rīsus paņem karotē un to tā piešķiebj, buljons nedrīkst tecēt atsevišķām pilēm, tam jākrīt tikai un vienīgi līdz ar rīsa graudiem.

ja gribas treknuli, tad pirms vāka uzlikšanas iemaisa pikuci sviesta (vai sieru, kā tu saki). es gan nekad to nedaru. ja gribas visu iekrāsot zaļu, tad uz citas pannas ātrās ugunīs un karstā eļļā samīkstina kādu attiecīgās sezonas ietvaros pieejamu salātu lapas, tās tādas eļļainas un mīkstas pārliek blendertraukā, sakuļ putrā un to iemaisa rīsos. (risoto ar fenheli, kā esmu redzējis, pienākas būt tādam sulīgi zaļam.)

tā - ātri un haotiski aprakstot. par detaļām varam diskutēt atsevišķi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pateicos. tagad varu atzīt, ka man vairākkārt ir sanācis vienkārši garšīgi sausrīsi ar dārzāju, sakņāju, utt piešļirci, bet allaž izpaliek tas "masīgums", kas baudīts atsevišķos ristorānos. par to siera pievienošanu, man nojauca kaut kādi allrecipe gudrinieki, klāstot, ka siers visās instancēs ir obligāts konkrētajai konstancei un es vainoju savus aizspriedumus par to, ka siers+rīsi= garšīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

siers īstās risoto receptēs ir diezgan retums. rīsos esošā ciete labi sa'mērcē to buljonu.

(Reply to this) (Parent)

bet to, ka tie ir krievi, tas pēc fenotipa tūdaļ un uzreiz nenovēršami skaidri.

(Reply to this) (Parent)