|
18. Apr 2009|23:20 |
vīngaršu sevī uzņem fenhelis u.c. dārzeņi (sīpoli, par piemēru, pākšu pupiņas brīnišķīgi uzņem vīnu), kad tos iesākumā pasīki sakapātus risoto katlā eļļā apcep un aromatizē ar kādu glāzi vīna. kad šie nieki viegli apcepušies tiem pieber rīsus.
kad tie, savukārt kļuvuši caurspīdīgi, sāk smelt pamazām klāt buljonu, kas līdz šim paralēlā katliņā no dārzeņiem vārīts.
buljonam - ūdeni viegli apsāla, un tajā vāra kādu buntīti pētersīļu, kādus burkānus. sīpolus citreiz var necept risoto katlā bet veselu novārīt buljonā. citreiz sīpolus vispār var likt mierā, bet pašā sākumā ar kādiem ķiplokiem aromatizēt eļļu, iekš kā nonāks citi dārzeņi un rīsi. smalki ļaudis apbrūninātos ķiplokus tad ņem laukā, bet es parasti atstāju. man garšo. nu te tā izjūta, ja. burkānu no buljona pēc tam sagriež sīkos kubiņos un iemaisa rīsos. pārējo parasti izmet.
tad smeļ pamazām un smeļ, apmaisa visu un vēro, kāda veidojas konsistence. rīsi vienā brīdī sāk nākt al dente un apkārtējo šķidrumu pārvērš no klāra buljona tādā krēmīgākā substancē. tad noķer mirkli pirms gribētās konsistences iegūšanas, izslēdz uguni, uzliek vāku katlam un atstāj uz kādām pāris minūtēm atpūsties. pareizā konsistence ir tāda, ka rīsi nav sausi, bet gan ar dāsnu buljona saistvielu. taču, ja rīsus paņem karotē un to tā piešķiebj, buljons nedrīkst tecēt atsevišķām pilēm, tam jākrīt tikai un vienīgi līdz ar rīsa graudiem.
ja gribas treknuli, tad pirms vāka uzlikšanas iemaisa pikuci sviesta (vai sieru, kā tu saki). es gan nekad to nedaru. ja gribas visu iekrāsot zaļu, tad uz citas pannas ātrās ugunīs un karstā eļļā samīkstina kādu attiecīgās sezonas ietvaros pieejamu salātu lapas, tās tādas eļļainas un mīkstas pārliek blendertraukā, sakuļ putrā un to iemaisa rīsos. (risoto ar fenheli, kā esmu redzējis, pienākas būt tādam sulīgi zaļam.)
tā - ātri un haotiski aprakstot. par detaļām varam diskutēt atsevišķi.
|
|