Nu ritīgi naktī nomurgoju, kā Kinga filma!
Par kādu mazu baznīciņu, kur 'pēc kādas grupas ekskursijas apmeklējuma sāka notikt briesmu lietas - ugunsgrēki, mazas, zemestrīces, cilvēki juka prātā un sāka ēst akmeņus, vai ar tiem pašiem akmeņiem demolēt visu ko redzēja, šoferi tāpat nojuka un vnk ātrumā triecās pret baznīcas sienu etc... Vēlāk izrādījās ka tas viss notika dēļ sievietes, kura šķīrās no vīra un nevēlējās , ka bērni tiktos ar tēvu. Lūk kāds niknums var būt sievietē!
Bet ''sorīt pamostoties manī ir pavisam labas emocijas un miers, nevis negatīvo emociju gamma un satraukums, kā parasti pēc murgiem.