sapnis par Māru
18.11.09.

Sapnis par Māru.

Sapnī atrados tādā kā aplī,ap kuru staigāja dažādi cilvēki.Tie bija ļaudis,ar kuriem dzīvē man bija darīšana.Starp viņiem bija gan tuvi,gan tāli cilvēki.Sapnī es varēju zināt tuvos cilvēku pēc viņu radniecīgās dabas,kas bija kristiešu daba.Es tāpat varēju redzēt,ka daži tuvie cilvēki ārēji izskatījās ļoti radniecīgi,bet viņos bija kaut kas tāds,ko neviens neredzēja.Tas bija kaut kas netīrs,kas neatbilda radniecīgajai dabai.To neviens neredzēja un nespēja dabūt ārā,jo bija dziļi paslēpts.
Tad es sāku skaļi,radikāli sludināt- bez izlikšanās un liekulības.Es nezinu sludināto tekstu;tikai zinu to,ka sludināšana bija drosmīga un visai radikāla.
Pēkšņi ļaudīs,kas staigāja ap manu apli,notika kaut kāda sarosīšanās.Daudzi man radniecīgie sarosījās;īpaši kāda sieviete,kas izlikās līdz šim man visradniecīgākā,pēkšņi pārvērtās un no viņas sāka lauzties ārā apslēptais ļaunums.Viņa sāka man uzbrukt,bet nevarēja tikt klāt.Es mierīgi stāvēju,bet viņa zaudēja pēdējos spēku un saļima uz dzeloņdrātīm.
Interesanti,ka attālākie cilvēki reaģēja mierīgi uz manu sludināšanu.Visnegatīvāk reaģēja šī sieviete,kas dabūja ciest par savu ļauno uzbrukumu.
Sapņa beigas.