Atbraucu apraudzīt, kā tad mīlulīšiem bez manis klājas. Viņiem viss ir labi. Marija pa šo laiku ir sākusi slēpot pa lielo kalnu un paceļas ar visiem pacēlājiem. Un viņa tagad iešot uz kori. Un Marģers bez manis ir dabūjis divus devītniekus angļu valodā. Un Mārtiņam bez manis viss dzīvoklis bija tik kārtīgs, bet ne tā, ka viņš speciāli būtu kārtojis, vienkārši viņam tā ir. Tomēr viņi visi priecājās, ka es atbraucu. Šodien bijām slēpot visi kopā un laikam pēdējo reizi šogad. Kalns, Ozolkalns, gan nebija slapjš, nu, varbūt drusku sliktāk slīdēja. Man ļoti patika šī marta gaisma - gaisma jau kā vasaras pēcpusdienā, tikai kalns ir balts. Tur pie jūras arī šitā bija pirmo vakaru, jocīga tāda sajūta. Un tas maigais siltums. Tā ir pavisam citāda slēpošana nekā janvārī stingušiem pirkstiem.