āāā. es beidzot dabūju to sarunu ar dzejnieku, kuru man šeit dieviņš atsūtīja iedvesmai. ir šausmīgi labi ironizēt pašai par sevi. droši teikt, ko domāju, atzīt faktus, kā ir. kā mana mīļā skolotāja Aija Jurjāne mēdza runājot pasmīnēt, piekost apakšlūpu. es vēl šķelmīgi paskatos no pieres apakšas. uz sevi un pasauli.