"To do, what I do". Vienmēr!
Frank Turner ģitāra, bauda manām ausīm. Biju vakar vakarā uz jauku, omulīgu ziedojumu koncīti Jaunajā Rīgas teātrī, un staigāju pozitīvi lādēta vēl šodien. Koncerts bija daudz daudz mierīgāks, kā biju domājusi (gaidīju k-ko vairāk million dead-veidīgu), bet bija mierīgs, silts koncertiņš, cilvēki sita plaukstas un dziedāja līdz, kopības sajūtas, aw. Un katrai viņa dziesmai ir savs stāsts, kura laikā skatītāji rēca līdz asarām. Un kad gāju pa nakti mājās, domāju - cik daudz gan citi cilvēki zaudē, pat nenojaušot, ka pastāv kaut kas tik labs, īsts. Zaudē emocijas. Es nedomāju tieši par šo koncertu, bet uz to pusi.