Emocionāla bedre
Šīs bija pāris ļoti labas dienas. Jaukas sarunas, uzvara cīņā, Draugs atbildēja, tikai vienu ziņu, bet :). Māsas doktors, kaimiņš/profesors paspieda roku :D, nesot māsas puķes jutos kā skaistuma karaliene, mēs pamājām Egonam, Egons pamāja pretī :D. Vispārējs pacilāts garstāvoklis.
Bet, nu, mana oma atkal viļņojas. Un šobrīd velk uz kārtīgu bedri. Un man neko vairs negribas. Arī bezdarbība nepalīdz manai "I think too much" problēmai.
Gribu ielīst spilvenos un kārtīgi izčīkstēties. Bet es zinu, ka tas nepalīdzēs un neko nedos. Bet gribas tik un tā.
Self pity session :/. Make it go away.

my way or no way? Think about something else. And stop obsessing!! For a Gods sake!