Galma Āksts ([info]torch) rakstīja,
@ 2005-12-27 09:36:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ziemassvētku brīnums
Ziemassvētki ir pagājuši. Tas ir fakts. Kādam tie bija ļoti labi un jauki svētki, citiem atkal drūmi un, iespējams, gada sliktākie svētki. Lai nu kā, bet par to runa nebūs. Būs par ko citu. Daudzi var apstrīdēt un teikt, ka tāda Ziemassvētku brīnuma nemaz nav. Bet es viņiem teikšu: "Paskataties uz mani!" (skan nedaudz egoistiski, ne? :)) Bet neba tāpēc es to teikšu, ka jūtos kā varens kings ar pirkstiem gaisā, bet tāpēc, ka, gadījumā, ja šī brīnuma nebūtu, manis arī še nebūtu un es te nemēģinātu uzskrecelēt kaut ko...
Tātad pilnais stāsts:
Braucam mēs vakar vakarā ar savu darba kolēģi Māri no Smiltenes uz Rīgu. Bazarējam pa visādām štellēm un vis kaut ko. Gandrīz pusceļā (pirms Līgatnes) gadās ceļš ar vairākiem pakalniem - tāds, ka nevar redzēt, kas notiek aiz kalna. Ceļš vispārībā labs, bet tikai braucamā daļa - malas ar sniega pļuru, kas baigi labi slīd. Un braucot augšā uz viena tāda pakalniņa, redzu pretī braucam fūri, kas vēl ir aiz kalna (redzu tikai tās augšējās ugunis). Es kā jau apzinīgs šoferis nedaudz samazināju ātrumu (aptuveni līdz 80 km/h), lai nesanāktu ellīgi muļķīga situācija, kad nevar novadīt auto. Uzbraucis jau kalna, pamanu fūri pilnībā un priecājos, ka šī ir viena no tām smagajām mašīnām, kuras tuvās gaismas man nespiež acīs. Tad pēkšņi dažus desmitus metrus sev priekšā, manā joslā nesās viens priduriks ar tālajiem uguņiem garām fūrei. Spiedu uz bremzēm, cik nu to situācija atļāva un braucu ar vienu pusi pa ceļa malu un kaut kāda mistiska brīnuma kārtā izgāju no šīs situācijas. Tas priduriks pat nemēģināja bremzēt vai izvairīties no ļoooooooooti ātri tuvojošā kreša. Nezinu kā viņam/man izdevās nesaskrieties. Īsti to pat neredzēju kā viņš nokļuva savā joslā. Tas ļoti īsais mirklis bija tomēr ellīgi ilgs - paspēju pat pārdomāt visu savu dzīvi. Tā īstā sajēga, ka varēju mētāties kaut kur pirms Līgatnes melnā celefona maisiņā vai, labākājā gadījumā, kaut kādā vietējā slimnīcā ar abām lauztām kājām, nāca tikai pēc pārdesmit kilometriem...
Nu vienvārdsakot, IR Ziemassvētku brīnums. Netici? Paskaties uz mani! :)
Šodien jūtos ļoti dzīvs! :)
Varu saderēt, ka tam kretīnam ne silts, ne auksts no tā... besī tādi... eh..


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?