skatos
pa logu, skaists laiciņš ārā, kaķis arī vēro skaidrās debesis, mušas aiz loga, taču vienīgais ko es spēju saskatīt ir vēlmi izlekt pa logu :( protams, es to nedarīšu, taču jūtos tieši tik slikti. man ir viss un tajā pašā laikā nav nekā. ir tik grūti aprakstīt šādas sajūtas. cik daudz cilvēks var sevī vilties? nesen aizsvilās viens reliģiozs cilvēks par manu ticību Darvina teorijai... bet ja pastāvētu Dievs, tad kādu ziņu tas vēlas man sūtīt? ar kādu ideju Dievs ieveda pasaulē Viņu? lai es saprastu? saprastu ko? apzinātos? novērtētu? tam visam, kas noticis nav absolūti nekāda labuma manā dzīvē, nekāda.