not ready
I`m not ready. Yet.. Tā izskatās. Neesmu gatava.
Tā ir mana teorija. Jo man kā cilvēkam gribas visu izskaidrot, piešķirt jēgu, sakarības. I like that things make sense. (kā tur bija.. kognitīvā disonance?) Anywho.. Zvaigžņu lietus ir redzēts tikai vienu reizi. Bara gadu senā pagātnē. Pēcāk - nekā. Netieku uz to brīdi ārā no pilsētas. Un tad, kad tieku, ir apmācies. Un sevišķi pēdējās reizēs ar nopūtu turpinu skatīties debesīs un domāt kāpēc tā? Nav lemts? Vai varbūt nevajag? Uz zvaigznēm vēlēties ir diez gan nopietna padarīšana. Ir jādomā, ko vēlies. Jo tas beigu beigās piepildīsies. Un ko tad? Tas ko es toreiz ievēlējos piepildījās, varbūt ne gluži tā kā es to savā galvā biju izdomājusi, bet faktiski - jā. Vārds pa vārdam, doma pie domas un secinājums gatavs - tas, ko tagad varētu ievēlēties, nav tas, kam vajadzētu piepildīties. Tas nekas, ka vēlēšanās nav izkristalizētas konkrētos vārdos, kaut kur galvā jau tās maisās. Un šogad, kad ir gandrīz sabīdīts tikt svaigā gaisā, laika ziņas saka :P. Teorētiski vēl jau nedēļa laika, var jau mainīties. Nea.. nedomāju. Ceru gan, ka nelīs.
Vēl paliek pievilkt citātu iz Terry Pratchett grāmatas un filozofisks stāsts gatavs.

Arī piena ceļu redzēju 1x. Wow.. (es nestāstīju jau?) Tas viens no maniem magical moments.

give me moaaar!!!