Vispār jūtos slikti.Fiziski varbūt nē, bet garīgi gan. Jūtos tukša, izsmelta, nekāda. Gribu ieritināties gultiņā un vienkārši aizmirsties līdz nākamajam rītam, kad atkal uz darbu jāiet. Negribu nekādus Jaunā gada izpriecu plānus. Gribu tikai šī gada pēdējo dienu palaist nebūtībā, tā, lai neko nevajadzētu atcerēties. Bet diemžēl viss jau ir sapirkts un viss jau ir sarunāts. Cik nu tur daudz kas no tā visa ir. Būsim seši G. un K., K. un E. un es ar Riču. Un viss. Neviens vairs. Neviena nekad vairs arī nav bijis tikai mēs četras. Ne vienmēr kopā bet it kā vienmēr esam bijušas četras. L. šogad ne ar mums.Lai jau arī...Riebjas vispār, negribu Jauno gadu. Jaunais gads sākas ar darba dienu un tā arī viss pirmais mēnesis paies - ceļā no mājām uz darbu, no darba uz mājām,no mājām uz skolu, no skolas uz mājām, no darba uz skolu, no skolas uz darbu. Un visā mēnesī būs tikai viena diena, kad man nebūs ne skola, ne darbs. Tikai viena! Būtu jau labi, ja tas finanšu situācijā arī uzrādītos ar lielu plus zīmi, bet nekā nauda tik tā simboliski. Bet neko darīt - tu nevari būt augšā, ja neesi bijis apakšā. Šis ir viss zemākais posms mana dzīvē, bet es centīšos, lai viss būtu labāk. Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara.