Tā kā man jau vairākus gadus nav manas ideālās cepeškrāsns, vakarvakarā saņēmos cept lasi pannā - sviesta un baltvīna mērcē. Atzinums - galvenā maģija ir īstajā mirklī noraut pannu no plīts un zivi no pannas. Jo pirmais gabaliņš bija perfekts - maigs savā maigumā, sulīgs savā sulīgumā un rozīgs savā rozīgumā. Kusa uz mēles, sagādāja lieglaimi, sadziedājās ar zirnīšiem, kaperiem un salātlapām perfektā Vīnes orķestrī. Uz mirkli noticēju, ka atkal esmu laba kulināre. Diemžēl pārējie gabaliņi, kuri palika uz pannas vēl kādu brīdi un aprāvās zeltainu virsiņu, vairs nebija TAS. Jā, joprojām ļoti ēdami un pat garšīgi, tomēr jau no šīszemes, ne paradīzes galdiem...
kisswithafist
Izmēģini cept folijā – gabaliņiem saliek pa virsu, ko vēlas (mūsu favorīti - timiāns, sviests un ķiploks ar/bez citrona, fenhelis, miso pasta, terijaki, kā vien grib), cieši satin folijas paciņās, liek pannā zem vāka cep 12 minūtes - pirmās 2 uz vidēji lielas uguns, atlikušās 10 uz zemākās. Medžik, nostrādā vienmēr, un nav jāmazgā zivs tauku pilna panna :)neraate
O! Paldies!krii
Paldies, jā, par foliju iedomājos, bet mājās nebija un Nopirkt-Jau-Nevarēja. :)kisswithafist
Ak! Jā, nudien, aizmirsu par šādu faktoru. Kopš mūsu cepene devās uz elli (jeb strādāja tikai viskarstākajā režīmā un tad uzreiz izslēdzās), mājās ir neizsīkstoši folijas/cepampapīra krājumi, tāpēc neiedomājos :Dfedrs
Redz, cits būtu varējis šādā brīdī izārdīt savu folija cepurīti.krii
Nē, nu kā tad pēc tam bez cepurītes!