Tā kā man jau vairākus gadus nav manas ideālās cepeškrāsns, vakarvakarā saņēmos cept lasi pannā - sviesta un baltvīna mērcē. Atzinums - galvenā maģija ir īstajā mirklī noraut pannu no plīts un zivi no pannas. Jo pirmais gabaliņš bija perfekts - maigs savā maigumā, sulīgs savā sulīgumā un rozīgs savā rozīgumā. Kusa uz mēles, sagādāja lieglaimi, sadziedājās ar zirnīšiem, kaperiem un salātlapām perfektā Vīnes orķestrī. Uz mirkli noticēju, ka atkal esmu laba kulināre. Diemžēl pārējie gabaliņi, kuri palika uz pannas vēl kādu brīdi un aprāvās zeltainu virsiņu, vairs nebija TAS. Jā, joprojām ļoti ēdami un pat garšīgi, tomēr jau no šīszemes, ne paradīzes galdiem...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kriiPaldies, jā, par foliju iedomājos, bet mājās nebija un Nopirkt-Jau-Nevarēja. :)- kisswithafistAk! Jā, nudien, aizmirsu par šādu faktoru. Kopš mūsu cepene devās uz elli (jeb strādāja tikai viskarstākajā režīmā un tad uzreiz izslēdzās), mājās ir neizsīkstoši folijas/cepampapīra krājumi, tāpēc neiedomājos :D
- fedrsRedz, cits būtu varējis šādā brīdī izārdīt savu folija cepurīti.
- kriiNē, nu kā tad pēc tam bez cepurītes!