Būs jau labi...
Kaut kad taču ir jābūt labi, tā vismaz kāds cilvēks man ir teicis neskaitāmas reizes...
Bet lēnām zūd spēks ar to visu cīnīties...
Nu cik tad var vienam cilvēkam šitā neiet...
Vai patiesi ar visiem šiem dzīves pārbaudījumiem un nelaimēm es vēljoprojām neesmu nopelnījusi normālu dzīvi?
Laikam jau nē.
Nolaižam spārnus un šļūkājam tālāk pa šo vietu, ko citi sauc par savām mājām, bet es - tikai par vietu, kur piespiedu kārtā existēt...
You, fuckin` life, enjoy my weakness and unhappiness!