***

Ne tikai binārā opozīcija mani šodien vajā, arī sakritību netrūkst.

1) Starp uks ievietotajām bildēm atradu vienu, kurā bija tieši tas, par ko šodien iedomājos, tagad priecājos un urbjos monitorā - nav pat smadzenes jāpiepūlē, lai atsauktu atmiņā, kā bija.

2) Gribējās Bahu paklausīties,  taču playlistee nejauši iemanījās arī Mendelsona "Kāzu maršs". Mana jūnija mūzika. Viss kā filmā - maza, balta lauku baznīciņa,  mācītājs melnā talārā, jaunais pāris. Banāli, bet tiešām raudāju, pat ne tik daudz ārēji, cilvēki tomēr apkārt, bet sirdī gan. Skaisti tā, ka uz mūžu, ka bēdās un priekos, tas nekas, ka tikai tad un tur, ka varbūt pēc gadiem pieciem būs savādāk. Bet raudāju ne jau skaistuma dēļ.

3) Šķirstīju albumus, esers zinās kāpēc :) un atradu tās kāzu bildes, bet tur jau es atkal smaidīga bez gala. Nezinu kāpēc, taču ar katru jaunāko bildi smaids kļūst aizvien platāks, bet nejūtos laimīgāka ne par kripatu, bet vai nav vienalga, vismaz citiem prieks par to, ka man it kā labi. Jā, un vēl - gribu sauli un iedegumu. Solārijs nav tas, nepatīk man nedabīgas lietas. Nekas būs vasara, būs arī viss, par ko te rakstīju, pat "Kāzu maršs" būs, šķiet, 14.augustā laikam.