tumsība
jā jā. man arī vajag to gaismas staru, kas man liktu izrāpties no mana šībrīža dvēseles aptumsuma.
var jau būt, ka ietu vieglāk, ja es nezinātu [un tas netiktu atkārtots], ka mans mīļotais jau vairs drīz nevarēs izturēt. es jau saprotu. es arī nevarētu.
bet tās asaras lielākoties ir izmisums aiz bailēm viņu pazaudēt.
jābeidz dzīvot kkur pagātnē vai stāvot uz vietas. es nevaru pārdzīvot to kā man viss aizskrien garām. bet no otras puses jau vairāk kā nedēļu arī neesmu neko kustējusi un darījusi lai tā nebūtu.

šodien ir vēlme vnk no visa aizbēggt. aizbraukt kkur pastaigāties un padomāt par to ko daru. varbūt jau man nāktu tikai par labu tāda galvas izvēdināšana? tikai man vienai nesanāk... gribētos, lai ir kāds sabiedrotais šim pasākuma, bet atkal jau otra puse - man nemaz negribētos neko runāt ar to otru. bet gribētos tomēr, lai viņš tur ir. varbūt man vajag sunīti?

aj.nemocīšu sevi ar šitām visām domām... nu vismaz uz doto brīdi.
esmu paēdusi brokastis. Tagad savākšu māju. tad iziešu siltajā un mitrajā piemājas zālīte un pavingrošu. tas būtu dikti labi manai mugurai. un varbūt pēctam nopeldēšos.
Vajadzētu arī nosūtīt bildes, kuras izgatavot. to arī varētu šodien izdarīt.
Un tad... varbūt tiešām aizbraukt kkur?

un vispār... gribu atgriezties ar tevi uz viena viļņa.
centīšos. un ceru, ka no tevis arī saņemšu pozitīvas atbildes.