ne-pieķerties.
pie manis nesen atskrēja K un pieraudāja man visu klēpi, vienkārši ieskrēja pie manis,iegūlās man klēpī un raudāja, sāka skanēt galvā The Cure "pictures of you" rindiņas: "Remembering you fallen into my arms ,crying for the death of your heart". viņas izmisīgās raudāšanas cēlonis, kā es uzzināju pēc 15 minūšu stulbas pratināšanas "kas notika? kāds ir nomiris?" ir drauga aizbraukšana. es nemāku mierināt cilvēkus un dot padomus, sajutos ļoti neērti par to, ka nemāku būt draugs. viņas histērija man vēlreiz atgādināja nepieķerties lietām un cilvēkiem, banāli skan, bet neko nevar paturēt, katram ir sava egoistiskā "eksistencīte". pēkšņi viss prieks pazuda, un es tomēr pieķeros pārāk daudziem, patīk būt mazohistei pret sevi.