|
[May. 1st, 2006|12:48 pm] |
to, ka šodien ir sarkanais datums, es uzzināju vakar. (bez tam šorīt man pateica, ka arī 4diena un 5diena ir brīvdienas. nu, tiem cilvēkiem, kam ir darba laiks un tā) vispirms es nodomāju, ka 1.maijā jau nu gan visiem kārtīgiem darbaļaudīm būtu jāstrādā melnu muti un jābūt par to zvērā priecīgiem. tad es nodomāju, ka varēšu pa nakti izgulēties un grāmatu lēnā garā pabeigt šodien pa dienu, un nosūtīt vispār tikai vakarā. kā nekā kantorī tak neviena nav. vēl es mazliet padomāju par to, ka "īsto" darbaļaužu (tas būtu pretstatā frīlanseriem laikam) ārpuskārtas brīvdienas mani šad tad ieškrobē. toties viņus drošvien ieškrobē tās pāris nedēļas pēc grāmatas nodošanas, kad es cilpoju pa pasauli trallinot, asti luncinot un naudu tērējot pa labi pa kreisi. un šodien es izlasīju martcores brīnišķīgi norūkto infernālo veltījumu frīlanseriem darba svētkos. gandrīz apraudājos no smiekliem. |
|
|
Comments: |
nevajag domāt, vajag darīt! (darbaļaužu sauklis nr.1)
Ak jā, brīvdienas... Es vienmēr sāku nikni rūkt, kad kāds, kurš visu dienu deldē bikšu dibenu kantorī pie datora, pikti ņurd manā virzienā, ka man jau labi, sēdi visu dienu mājās, spļauj kaut griestos un filmas skaties, bet es, bet man... Tad es dziļi ievelku elpu un laižu vaļā garo tirādi par to, ka man vispār nav brīvdienu, ka es strādāju septiņas dienas nedēļā, dienu un nakti, no viena termiņa līdz otram, graužu nagus un zaudēju matus pirms katras miroņlīnijas un tā tālāk. Bet patiesībā jau man tā patīk daudz labāk nekā sēdēt birojā, visu dienu dzert sliktu kafiju un skaitīt minūtes līdz brīdim, kad varēšu tīties lapās :D
cik ļoti precīzi rūkts :) | |