tik privāti nelikumīgi piedauzīgi zvana durvju zvans sakot labapetīti katram atsevišķam dziedonim krūmā kurš apkāries ērkšķiem dzied visskaļāk un neaņemot labdienas gremo rupjo maizi verot kurpēs sēklu auklu un dara tā ka citi skatās un mēģina atdarināt bet nepaspēj kustināt lūpas tik ātri jo rupjmaize nav nekāda ikdienas maize un tad nu arī nāk karavīri zaļās brezenta jakās bez pagoniem bet uzplečiem bez nevienas zvaigznes, pašpasludinātie karavīri napaleona karātavu vietnieki un dzen lopus karstā ugunī lai nomazgātu no jonu graudiem un lai varētu teikt vakarā pie tējas tases, ka viss kas gadījies šodien ir destrukturizēta nākotnes vīzija un ka nevajag pretoties laika plūdumama un mēģināt racionalizēt katru prāta impulsu un ieguldīt tikai peļņu nesošā pasākumā. я каюсь, я женьшина.