Dejas diena ir mani absolūt izpumpējusi.
Ļoti grūti saņemties domāt, jo īpaši par lietām, kas saistītas ar bklv darbu.
Kaut kādā dīvainā kārtā piespiedu sevi piecelties pirms 9iem, lai 10os jau būtu pie VEF.
Nē, es nenožēloju, ka aizbraucu izkustēties, drīzāk sapratu, ka ķermenis ir novārdzis (ja ir vēlme kaut ko aktīvā padarīt), priecājos par laikmetīgo deju, par džeza deju.
7diena tā arī palikusi par brīvdienu, lai gan pilnā sparā bija jāizmanto vienbūšanas mājās iespēja un jādrukā, jālasa, jādrukā, jālasa,
bet tas viss nogurums uzdzen tādu vienaldzību un bezspēcību, ka nav godīgi.
Bet silta, saulaina diena, tas priecē;

gribas radīt kādu skaistu mūzikas gabalu, kopā ar daiļavām;
gribas uz laukiem, pie dabas;
gribas dejot;
iet uz pasākumiem;
lasīt grāmatas, lasīt par kultūru un cilvēku dzīvesstāstiem;
šovasar aizbraukt laivu braucienā
..

tad kad būs uzrakstīts, jāatceras te ieskatīties!