Ja vēl par ceļojumiem, tad šonakt sapņoju atkal par Ukrainu.

vairs nelīdām kalnos, nebraucām ar trakiem mikriņiem un netripojām apkārt, bet pa citādo. Pa māksliniecisko.

Františkās skatījāmies muzejus, "ķērām" lielo mākslu, tante bohēmiste mūs vadāja pa pilsētu un stāstīja baigo romantku. Dzīvojām tajā pašā romantiskajā, smukajā mājā, kur iepriekš. Un vēl mēs sadraudzējāmies ar vietējo bohēmistu bariņu.
Bet kaut kad pa vidu aizbraucām uz Vorohta ar domu "padzīvot nedaudz laukos". Atkal bijām tajā pašā mājā, kur iepriekš, bet bez poļiem un precēt gribošā gucuļa. Tur mēs darījām neko, dzērām atkal alu bērnu spēļu laukumā un tā kafejnīca arī vēl bija tāda pati ar visu savu tjipa-ta-verka-serdjučka mūziku.

Ai, bet pamosties un ir auksti un ir tumšs, un ir jāiet uz darbu... Bē!