Kādas dažas nedēļas nebiju klausījusies mūziku ārpus mājas, arī radio nē, bet tikai visu laiku audiogrāmatas. Šorīt noriebās. Aiztriecu grāmatu pie visiem velniem un ieslēdzu Latviešu radio. Man reizēm uznāk tāds dīvains garīgais, kad šķiet, ka vienīgais, ko varu izturēt, ir tieši šis. Neviena cita radiostacija vai dziesmas pleijerī. Tikai to. Nu vēl LR2 reizēm. Nezinu gan, kāpēc tā ir.. Varbūt dzimtā valoda, varbūt apziņa, ka šie izpildītāji ir daudz tuvāki par visiem aizjūru mūzikas guru, varbūt piederības sajūta, ka esmu viena no mērķauditōrijas.. Ir kaut kāds īpašs skanējums latviešu dziesmām. Whatever. Bet tad, kad gribas klausīties 96,8, pat visapnicīgākas dziesmas [kā Jenny May - Diskžokejs vai Liene Šomase - Mēs jau sen to bijām pelnījuši, ko normālos apstākļos būtu riebumā pārslēgusi līdz ar pašu dziesmu sākumu] skan lieliski.