Garšas kārpiņu blūzs
Zinu kādu cilvēku, kurš dzīves laikā paspēja pazaudēt ožu. Tagad viņam ir principā vienalga ko viņš ēd. Ar laiku jau, protams, ar visu samierinās, bet tas ir tiešām šausmīgi. Man ēšana un ēdiena garšas baudīšana ir tik svēta lieta, ka pat bail iedomāties - kā tā var ņemt un palikt bez ožas, kad Tu, viens cilvēks, vairs nevari priecāties par garšu pasauli. Es šito atcerējos, jo iesnas mani moca kā rezultātā es šorīt centos saprast savu siera maizi.