|
Aprīlis 29., 2011
11:16 - : šurp kedas, ej bekot tā jau, protams, man patīk iztēloties, kā es rīta agrumā ielienu savā treniņtērpā, paņemu pleijeri un dodos ārā skriet, bet es vienkārši neesmu tāds cilvēks. pirmkārt - es neesmu skrējējs, un lai arī cik lieliska sajūta pēc tam būtu, lai arī kāda varone es pēc tam justos, es neesmu skrējējs. ienīdu skriet pamatskolā, ienīdu visus mēģinājumus skriet pēc tam stadionā, un darīju to tikai tamdēļ, ka pēc desmit apļiem varēju nokristies svarā par kilogramu uzreiz. lūk, to es saucu par motivāciju! otrkārt, - tas ir cikos man jāceļas, lai noskrietu, pēc tam ieietu dušā, tad paēstu brokastis un pārbaudītu internetus, un vēl arī pusdeviņos izietu no mājas? exactly!
|
Comments:
Mhm, es arī neesmu skrējējs, un kopš bērna kājas šo izpriecu ienīdu no visas sirds. Bet, raugi, šeit tā īsti nav, ko darīt, un tad nu es pamazām pievērsos veselīgam dzīvesveidam -- galvenokārt tāpēc, ka alternātīva tik tiešām visnotaļ bieži bij sēdēt un skatīties pretējā sienā. Nopietni, ja šeit neslēpo (un es neslēpoju), tad te galīgi nav nekā cita.
Nu un tā es pamazām sāku skriet, lai kliedētu gaŗlaicību (un kilogramus) -- tā nu es te skraidu jau kopš februāŗa, vismaz trīsreiz nedēļā. Un baisi interesanti: jo vairāk deso, jo biežāk ir tā, ka pat process šķiet tīri ok. Visas lietas kaut kā sabīdās pareizi, tu priecājies par saulīti un kalniem un ij attapties nepaspēj, ka, hei, tu jau pusstundu esi nobizojis. It īpaši tad, ja tu pirms tam neiespringsti, nēnubļaģ, kā man šitas pasākums riebjas.
Un, saprotams, rezultāti ļoti priecē. Man te nav svaru, un es arī nekādus pārmērīgus rezultātus sākumā negaidīju. Bet, pavei, kad nesen Lionā pirku vasaras ūziņas -- par veseliem diviem džinsu izmēriem mazākas nekā iepriekšējās. Ļoti patīkami, jāatzīst -- jo vairāk tāpēc, ka visnotaļ negaidīti.
Bet tam, ka tik šausmīgi agri jāslienas augšā, ir vienkāršs risinājums -- iet skriet vakarā.
| From: | f |
Date: | 29. Aprīlis 2011 - 12:48 |
---|
| | | (Link) |
|
skriešana un peldēšana, pēc manas saprašanas, ir vislabākais veids, kā uzturēt sevi formā. bet saistībā ar skriešanu man patīk tā ideja - ka no rīta, un tu viens uz sava ceļa, sakārto domas utt. bet realitātē man tā nav bijis, līdz ar to esmu vīlusies šai pasākumā un atradusi sev citu risinājumu (kas tiek realizēts vakarā; šodien pirmo reizi mūžā pamēģināju no rīta, un - galīgi neslikti, bet šodien man arī darbā jābūt tikai pēcpusdienā :) ), un tas man ir tas, kas tev skriešana - pieķer sevi, ka patīk ķermenim tas režīms. žēl tikai, ka neesmu skrējējs, lūk, tas tā drusciņ.
Nuja, galvenais jau tajā visā pasākumā ir kustināt miesas un, pavei, viņas to visnotaļ novērtē. Vai tur skriešana vai rīta vingrošana vai braukšana ar riteni -- tas jau ir tehnikas un patikas jautājums.
| From: | f |
Date: | 29. Aprīlis 2011 - 15:32 |
---|
| | | (Link) |
|
vai ne? cilvēka ķermenis vispār ļoti padodas visām kustināšanām :)
| From: | kro |
Date: | 29. Aprīlis 2011 - 12:33 |
---|
| | | (Link) |
|
neskrien, soļo.
| From: | f |
Date: | 29. Aprīlis 2011 - 12:49 |
---|
| | | (Link) |
|
mans dārgais draugs, ne jau tur bēda :)
tieši tāpēc, kad es skriešu (šeit var smieties, var nesmieties), es to darīšu vakarā. nu, kad būs laiks :)
| From: | f |
Date: | 29. Aprīlis 2011 - 12:50 |
---|
| | | (Link) |
|
vakarā skriet arī māksla - lai kuņģis nav par pilnu, lai seriāls nav jāskatās, un lai mati nav tikko izmazgāti, - viss jāpārdomā!
| From: | zan |
Date: | 29. Aprīlis 2011 - 15:00 |
---|
| | | (Link) |
|
o, es ar nīstu skriešanu kā neko citu un vienmēr apbrīnoju tos, kas regulāri un katru dienu. esmu skrējusi - daudz, ātri un regulāri, jā, palīdz pret resnību (allright, man bija arī 14 gadi, kāda tur resnība), bet ar taaaaadu riebumu. vienīgais, kas man liekās to varētu padarīt patīkamāku - skriet ar kādu kopā. bet tur jau atkal menedžments.
| From: | kro |
Date: | 29. Aprīlis 2011 - 15:09 |
---|
| | | (Link) |
|
nike+ |
|